Pastāstīt draugam

Reiz, kad Mumbaja vēl bija Bombeja, skumja meitene vārdā Latika iznāca Gangas krastā. Viņa zināja – ja ieliks ūdenī lotosa ziediņu, ievietos tajā sveci, iedomāsies vēlēšanos un noskatīsies peldošajai uguntiņai pakaļ, ļaunais un pretīgais radža pazudīs no viņas dzīves! Tā arī notika. Pēc nedēļas Latika kļuva priecīga, satika brīnišķīgo rokeri Stenliju un aizlaidās līdz ar viņu uz Maiami, bet radža palika ar garu degunu.

Par laimi, Latvijā visi ļaunie un pretīgie radžas jau sen ir izmiruši, bet “Modžo-Džodžo!” ir pārliecināti, ka mums katram ir gana daudz īpašu vēlēšanos. Latvijā ir arī kristības, dzimšanas dienas, Ziemassvētki, Līgo un Zvejnieku svētki, tieši īstais laiks, kad iedomāties vēlēšanos ir absolūti nepieciešami. Ja arī peldošie lotosziedu lukturīši nepalīdzēs tai piepildīties, tad jebkuru pasākumu gan pārvērtīs brīnumā. Lotosa ziediem līdzīgos lukturīšus var ielaist baseinā, upē, dīķī, izlikt sniegā vai radīt gaismas ziedu jūru pļavā.

Kāpēc gaidīt kādu nebūt vārdadienu? Radiet svētkus paši! Sapulciniet draugus Daugavas krastā, sakārtojiet lotosa ziedus, ielieciet tajos svecītes, aizdedziniet (svecītes, nevis lotosus!), ielaidiet upē un skatieties, skatieties, skatieties... Kad mazās uguntiņas izzudīs skatienam, pār jums nāks apskaidrība.

Ls  1.50